Ģimene

Alfrēds Prauliņš dzimis 1891. gada 7. janvārī  Valkas apriņķī Zvārtavas pagastā, "Rozēs". Viņš ir jaunākais bērns Dāvida Prauliņa un Kristīnes Prauliņas piecu bērnu ģimenē. Alfrēdam ir divi brāļi un divas māsas. Ģimnāziju viņš pabeidz Pleskavā.

Jau bērnībā Ālfrēds ir kareivīgs, straujš un izlēmīgs. Vecākais brālis Kārlis ir estēts un mūziķis, viņš prot spēlēt daudzus mūzikas instrumentus un ir aktīvs sabiedriskā darbībā. Otrs brālis Teodors aizraujas ar literatūru, dabu, viņš prot atšķirt gandrīz visas putnu balsis un citēt no galvas Puškinu. Teodors pabeidz Pleskavas guberņas Porhovas Lauksaimniecības skolu un kļūst par mežzini. Māsa Olga, pabeidzot Jaunavu biedrības meiteņu amatniecības skolu Rīgā, kļūst par vienu no pirmajām mājturības instruktorēm Latvijā. Līdz ģimenes izveidošanai viņa aktīvi piedalās Lauksaimniecības biedrību organizētajos mājturības kusos, mācot lauku saimnieces klāt galdu, kopt lopus, tīrumus un vadīt saimniecību. Otra māsa Marta apprecas ar skolotāju. Viņas abi bērni saņēmuši augstāko mūzikas izglītību: dēls - izcilais diriģents Haralds Mednis, meita  Rita Pētersone - pianiste. (Attēlā: Prauliņu ģimene, Alfrēds pašā vidū, foto uzņemts ap 1903. gadu, oriģināls atrodas Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā)

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš sākas 1914. gada 28. jūlijā. Alfrēds Prauliņš jau pirmajās kara dienās  tiek iesaukts Krievijas impērijas armijā. Tajā laikā viņam ir 23 gadi. No 1915. gada marta Alfrēds tiek ieskaitīts Daugavgrīvas cietokšņa bataljonā. 1916. gada maijā viņš pabeidz Pēterhofas praporsčiku skolu un turpina aktīvo dienestu 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Tā paša gada novembrī Alfrēdu paaugstina par podporučiku un 1917. gada martā par poručiku. Pēc Oktobra revolūcijas Petrogradā 1917. gada oktobrī Alfrēds no pulka izstājas. Nav zināms, ko viņš dara līdz 1919. gada maijam, kad Alfrēds pievienojas Latvijas armijai.

1924. gadā Alfrēdu apbalvo ar Lācplēša Kara ordeni (LKOK nr.3/1680) par kauju 1916. gada 22./23. decembra naktī pie Mangaļiem Tīreļu purvā. Alfrēds Ziemassvētku kaujās, vadīdams brīvprātīgo komandu, zem tiešas, stipras ienaidnieka uguns pārgrieza 5 dzeloņdrāšu joslas, ieņēma ienaidnieka ierakumus un palīdzēja sagūstīt pretinieka smagās artilērijas bateriju starp Mangaļiem un Skangaļiem. (Attēlā: Lāčplēša Kara ordenis)

Aleksandrs Grīns savā darbā “Dvēseļu putenis” raksta:

"Pirmās rotas griezējus ... vada leitnants Prauliņš, gados vēl pajauns, bet miesās jau apmeties vīrs. Un šāvējs tāds, kas nešauj garām gaisā sviestam čiekuram...

...Jau aizsniegts sniega ceļš, gar kuru skriešus vēršas ķēdē rotas, bet vāciem ložmetēji ņemti līdzi - un ķēdei piespiež lodes nogulties.

Tām sīvi atbild strēlniekbises, viņu ložmetēji nāk šurpu, un, steigdamies ar lielu skubu silā, zūd kreisā spārna priekšā ienaidnieks. Tak centrā un pa labi tas vēl turas, un tiešā uzbrukumā grūti skriet, jo kāpu starpā ir zema snigusi pļava.

Pa labi straujā lūša lēcienā tiek pļavai pāri pirmā rota - Prauliņš viņu vada, un mazais Nazarenoks uzticīgi turas viņam līdz.

Ar lielu sparu rota iebrāzusies vācu rindās - un trīspadsmit krievu gūstekņi top atkal brīvi. Naidnieks ir iesākumā apmulsis. Tad saņemas, sāk prauliņiešus apņemt biezas vācu ķēdes, un pēc pusstundas rotai jāiet atpakaļ, līdzvedot atbrīvotos krievus un vāciem ņemto ložmetu."

Alfrēds apbalvots arī ar 4. pakāpes Svētā Jura krustu un Krievijas Svētās Annas 4. pakāpes ordeni.

Latvijas brīvības cīņas

Alfrēds Prauliņš 1919. gada 3. maijā brīvprātīgi iestājas Latvijas armijā un piedalās Rīgas un Vidzemes atbrīvošanā. 1919. gada jūlijā Alfrēds kļūst par rotas komandieri 4. Valmieras kājnieku pulkā. Viņš piedalās kaujās pret Bermontu un lieliniekiem. Jau 1919. gada jūlijā Alfrēdu paaugstina par kapteini.

1919. gada septembrī Valmieras kājnieku pulks piedalās Līvānu ieņemšanā. Alfrēda vadītā rota ielaužas ienaidnieka spārnā, satriecot lielinieku spēkus. Tie aizbēg, pamezdami vairāk kā 50 kritušo. Tā paša gada novembrī Alfrēds piedalās Rīgas atbrīvošanā no bermontiešiem. (Attēlā: Alfrēds ar saviem vilkiem - Vili un Floru, foto no mazmeitas Indras Silins personīgā arhīva)

Latvijas Republikas laika posmā 1920. - 1940.

Latvijas brīvības cīņas noslēdzās 1920. gada 11. augustā, bet Alfrēds Prauliņš tiek atvaļināts jau 1. aprīlī. Armijas dienestā viņš ir līdz 1. jūnijam līdz tiek pārcelts darbā Iekšlietu ministrijā par Kuldīgas apriņķa priekšnieku. Kuldīgā Alfrēds strādā līdz 1921. gadam. Šajā laikā Alfrēds apprecas ar Hildu Kohu, un 1921. gada 6. maijā piedzimst viņu vecākā meita Aina Indra (†2003 Austrālijā).

Alfrēda darba vieta ir pakļauta rotācijai, un no 1921. gada 17. novembra līdz 1923. gadam 19. decembrim viņš strādā par kara apriņķa priekšnieku Rēzeknē un vada 17. Rēzeknes aizsargu pulku. Alfrēds apriņķa vadībā veic personālsastāva reorganizācijas, un viņa vadībā tiek likvidēti vairāki "bandītisma perēkļi" apriņķī, tai skaitā bēdīgi slavenā Japončiku banda. 1923. gada 19. decembrī Alfrēdu pārceļ uz nākamo apriņķi. Līdz 1927. gadam viņš strādā par Ilūkstes apriņķa priekšnieku. 1924. gadā Alfrēds tiek apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Alfrēda ģimenē 1924. gada 20. martā piedzimst vidējā meita Astrīde Irēne (†2003 Austrālijā). No 1927. gada līdz 1931. gadam Alfrēds strādā par apriņķa priekšnieku Madonā, kur viņš vada 9. Madonas aizsargu pulku. 1927. gada 17. novembrī piedzimst Alfrēda un Hildas jaunākā meita Ruta Dagnija Margarita (†1993 Zviedrijā). (Attēlā: Alfrēds ar jaunāko meitu Rutu, foto no Aivara Gražanska mātes albuma)

1928.gada 11. februārī Alfrēds nopērk Ērmaņu muižu, kuru viņa tēvs Dāvids rentē kopš 1913. gada. Muiža atrodas Mālupes pagastā (tag. Malienas pagastā) 15 km attālumā no Alūksnes. Lai arī īpašnieks ir Alfrēds, muižā saimnieko tēvs Dāvids, māte Kristīne un vecākais brālis Kārlis. Ērmaņu muiža kļūst par Alfrēda ģimenes atpūtas vietu vasarās un nedēļu nogalēs. Vecotēvu, vecomāti un tēvoci Kārli bieži apciemo arī pārējo brāļu un māsu ģimenes. Kara laikā muiža ir cietusi, un, labojot jumtu, tornīti - laternu vairs neatjauno. Vēlēkos gados skaidu jumtu nomaina ar kvadrātisku asbestcementa dakstiņu segumu. Alfrēds terasei koka kāpņu vietā izbūvē cementa kāpnes, ievelk muižā elektrību, ūdeni un uzmūrē pagraba ieejas. Alfrēds pasūta tēlniekam skulptūru - kailas meitenes figūru, kuru visi iesauc par nāriņu. Tā kļūst par galveno elementu strūklakai, kas tiek izbūvēta pret muižas galveno fasādi. 

No 1931. gada Alfrēds strādā par Valmieras apriņķa priekšnieku. Ērmaņu muižā 1932. gadā mirst Alfrēda tēvs, bet 1935. gadā māte. Abi vecāki apglabāti Alūksnes kapos. 1938. gadā Alfrēds sāk strādāt par Valkas apriņķa priekšnieku, vadot Valkas aizsargu pulku. Bet 1940. gadā viņš sāk strādāt tuvāk savai Ērmaņu muižai par Alūksnes policijas priekšnieku. 

Alfrēda un Hildas trīs meitas: Astrīde (no kreisās), Aina un Ruta 
(foto no mazmeitas Indras Silins personīgā arhīva)

Otrais pasaules karš

Kā Latvijas valsts amatpersona Alfrēds Prauliņš tiek apcietināts PSRS komunistiskā režīma represiju pirmajā vilnī - 1940. gada 15. novembrī. Kopš tās dienas ģimenei par Alfrēdu oficiālu ziņu nav. No mutes mutē ģimene uzzina, ka Alfrēds ticis ieslodzīts Valmieras cietumā un tajā pašā gadā nošauts. Alfrēda sieva Hilda šo smago triecienu neiztur un vācu okupācijas laikā mirst. Vecākās meitas Aina un Astrīde aizbrauc no Latvijas un vēlāk nokļūst Austrālijā, bet jaunākā meita Ruta dzīvo Alfrēda brāļa Teodora ģimenē. Īsi pirms PSRS karaspēka ienākšanas Latvijā 1944. gadā  Ruta kopā ar savu māsīcu Austru aizbrauc uz Zviedriju. (Attēlā: Hilda un Alfrēds Prauliņi. Foto no Rutas meitas Indras Silins personīgā arhīva)

Tikai pēc 1991. gada ģimene no arhīva materiāliem uzzina, ka Alfrēds ticis ieslodzīts  Novosibirskas cietumā un nošauts 1942. gada 3. martā.