Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš sākas 1914. gada 28. jūlijā. Alfrēds Prauliņš jau pirmajās kara dienās  tiek iesaukts Krievijas impērijas armijā. Tajā laikā viņam ir 23 gadi. No 1915. gada marta Alfrēds tiek ieskaitīts Daugavgrīvas cietokšņa bataljonā. 1916. gada maijā viņš pabeidz Pēterhofas praporsčiku skolu un turpina aktīvo dienestu 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Tā paša gada novembrī Alfrēdu paaugstina par podporučiku un 1917. gada martā par poručiku. Pēc Oktobra revolūcijas Petrogradā 1917. gada oktobrī Alfrēds no pulka izstājas. Nav zināms, ko viņš dara līdz 1919. gada maijam, kad Alfrēds pievienojas Latvijas armijai.

1924. gadā Alfrēdu apbalvo ar Lācplēša Kara ordeni (LKOK nr.3/1680) par kauju 1916. gada 22./23. decembra naktī pie Mangaļiem Tīreļu purvā. Alfrēds Ziemassvētku kaujās, vadīdams brīvprātīgo komandu, zem tiešas, stipras ienaidnieka uguns pārgrieza 5 dzeloņdrāšu joslas, ieņēma ienaidnieka ierakumus un palīdzēja sagūstīt pretinieka smagās artilērijas bateriju starp Mangaļiem un Skangaļiem. (Attēlā: Lāčplēša Kara ordenis)

Aleksandrs Grīns savā darbā “Dvēseļu putenis” raksta:

"Pirmās rotas griezējus ... vada leitnants Prauliņš, gados vēl pajauns, bet miesās jau apmeties vīrs. Un šāvējs tāds, kas nešauj garām gaisā sviestam čiekuram...

...Jau aizsniegts sniega ceļš, gar kuru skriešus vēršas ķēdē rotas, bet vāciem ložmetēji ņemti līdzi - un ķēdei piespiež lodes nogulties.

Tām sīvi atbild strēlniekbises, viņu ložmetēji nāk šurpu, un, steigdamies ar lielu skubu silā, zūd kreisā spārna priekšā ienaidnieks. Tak centrā un pa labi tas vēl turas, un tiešā uzbrukumā grūti skriet, jo kāpu starpā ir zema snigusi pļava.

Pa labi straujā lūša lēcienā tiek pļavai pāri pirmā rota - Prauliņš viņu vada, un mazais Nazarenoks uzticīgi turas viņam līdz.

Ar lielu sparu rota iebrāzusies vācu rindās - un trīspadsmit krievu gūstekņi top atkal brīvi. Naidnieks ir iesākumā apmulsis. Tad saņemas, sāk prauliņiešus apņemt biezas vācu ķēdes, un pēc pusstundas rotai jāiet atpakaļ, līdzvedot atbrīvotos krievus un vāciem ņemto ložmetu."

Alfrēds apbalvots arī ar 4. pakāpes Svētā Jura krustu un Krievijas Svētās Annas 4. pakāpes ordeni.